Ergoterapija bērniem palīdz apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj bērnam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par uz mērķi orientētām nodarbēm. ergoterapijas bērniem galvenais uzdevums ir veicināt bērnu dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves gadījumos. Ergoterapeits bērniem sadarbojas arī ar citiem rehabilitācijas speciālistiem – strādā daudzprofesionālā komandā.
Ikviens bērns ikdienā veic dažādas darbības: ēd, iet, mazgājas, pārvieto lietas, strādā ar datoru, dodas ciemos, sporto, dejo, utt. Daudzas no šīm darbībām bērns veic automātiski, nedomājot, kādi muskuļi darbojas vai kādi apstākļi tās ieteikmē un nodrošina. Bet, var rasties situācija, kad traumas vai slimības dēļ, bērns vairs nevar veikt vienu vai vairākas (varbūt arī visas) no šīm un citām ierastajām nodarbēm.
Atsevišķos retos gadījumos var būt situācija, kad bērna prasmes attīstās lēnāk iedzimtu veselības traucējumu dēļ. Visās šajās situācijās Jums var palīdzēt ergoterapeits bērniem.
Ergoterapija bērniem attīsta un uzlabo fiziskās, psihoemocionālās un sociālās prasmes bērniem ar dažādiem veselības traucējumiem. Ergoterapeits bērniem palīdz ikdienas aktivitātēs, palīdz arī uzlabot bērna sniegumu skolā - gan mācībās, gan arī saskarsmē. Tas nostiprina arī bērna pašcieņu un sasniegumu izjūtu.
Ergoterapija bērniem ietver arī mācību un pašaprūpes uzdevumus. Ergoterapeits bērniem strādā ar tām bērnu prasmēm, kas rada grūtības: sīkā un lielā motorika, ar to saistītie ikdienas uzdevumi (rakstīšana, ģērbšanās, rāvējslēdzēja aiztaisīšana u.c.). Nodarbību laikā ergoterapeits bērniem, izmantojot spēles un pielāgojot tās katra bērna individuālajām vajadzībām, palīdz uzlabot bērna patstāvības līmeni.
Ergoterapija bērniem ietver sevī novērtēšanu, ārstēšanu un sadarbību ar bērnu, bērna ģimeni, viņa draugiem un aprūpētājiem.
Ergoterapeita konsultācija bērniem
Pirmās vizītes laikā, ergoterapeits bērniem novērtē bērna spējas veikt ikdienas nodarbes, fiziskās prasmes, sazināšanās un izziņas prasmes, kā arī iegūst informāciju par bērna ikdienas fizisko vidi un tās apstākļiem (par dzīves vietu / mācību vietu), par bērna ikdienas sociālo vidi un apstākļiem (ģimene, draugi, mācību biedri u.c.), kā arī par citiem faktoriem, kas var ietekmēt bērna ikdienas aktivitāšu veikšanu.
Ergoterapeits bērniem ergoterapijas bērniem konsultācijas laikā:
- palīdzēs izvēlēties un iegādāties nepieciešamo aprīkojumu bērna neatkarības veicināšanai: ratiņkrēslus, ortozes, peldēšanas aprīkojumu, ģērbšanās ierīces, sakaru palīglīdzekļus, u.c.
- sniegs rekomendācijas par tehniskajiem palīglīdzekļiem un vides piemērošanu dažādām dzīves situācijām (pareiza poza, piemēram, rakstīšanas laikā pie galda, pozicionēšana, u.c.).
Ergoterapija bērniem palīdz
- apgūt pamata iemaņas: zobu tīrīšana, ēšana, mazgāšanās, ģērbšanās, u.c.;
- veidot pozitīvu uzvedību un sociālās prasmes;
- mācīties kontrolēt dusmas vai neapmierinātību;
- attīstīt sīkās motorikas prasmes, lai bērns varētu satvert un atlaist priekšmetus;
- veidot rokrakstu;
- attīstīt datorprasmes;
- uzlabot roku, kāju un acu koordināciju, kas nepieciešama gan pie spēlēšanās, gan pie ikdienas procesiem skolā (pierakstīšana no tāfeles, sporta spēles, u.c.);
Ergoterapija bērniem - kad?
Ergoterapija bērniem var palīdzēt pie šādām veselības problēmām:
- pēcoperācijas problēmas;
- kustību un jušanas traucējumi rokā: tūska, sāpes;
- traucētas manipulāciju iemaņas vai pirkstu veiklība: rakstīšana, zīmēšana, u.c.
- vecumam neatbilstošas spēlēšanās iemaņas;
- grūtības veikt ikdienas aktivitātes: ģērbties, ēst, mazgāties, u.c.;
- grūtības koncentrēties un nenoturīga uzmanība;
- grūtības orientēties laikā un / vai telpā;
- mācīšanās traucējumi;
- grūtības veikt skolas aktivitātes;
- vispērējās bērna attīstības kavēšanās;
- garīgās veselības problēmas;
- uzvedības problēmas;
- nepieciešama vides pielāgošana, pozicionēšana vai tehniskās palīgierīces;
- iedzimtas traumas vai traucējumi: cerebrālā trieka, multiplā skleroze u.c. hroniskas slimības;
- maņu orgānu uztveres traucējumi;
- smadzeņu vai muguras smadzeņu traumas, kaulu lūzumi vai citi ortopēdiski ievainojumi, traumatiskas amputācijas, apdegumi;
- autisms;
- juvenīlais reimatoīdais artrīts, u.c.
